Džona Grišama grāmata «Teodors Būns. Bēglis»
autors: Džons Grišams // tulkotāja: Una Orinska // izdevniecība: «Zvaigzne ABC»
Var jau būt, ka detektīvromāni, arī detektīvromāni bērniem un jauniešiem, vairāk ir piemēroti lasīšanai rudenī un ziemā, taču man vienu tādu sanāca izlasīt martā, kad šeit, Latvijā, patiesībā ziema vēl šķietami nebija pat pusē. Kā tad citādi - ja tu ieraugi grāmatnīcas jaunumu plauktā turpinājumu sērijai, kurai cītīgi seko līdzi jau no otrās klases, kā vari negribēt to izlasīt? Bet tagad, nu jau straujiem soļiem tuvojoties vasarai, es jums piedāvāju palasīt, ko es par to domāju, un varbūt arī izlemt to izlasīt vai vismaz atlikt izlasīšanu uz kādu nenoteiktu vēlāku laiku, jo mēs visi zinām, cik potenciālās lasāmvielas saraksti mēdz būt gari...
«Teodors Būns. Bēglis» ir piektā grāmata grāmatu sērijā par divu juristu, juristu biroja «Būns un Būna» vadītāju, dēlu - astotklasnieku Teo, kurš sapņo (un pat ne sapņo - ir nopietni iecerējis) kļūt par advokātu. Viņš savas dienas bieži vien vada tiesas zālē, nebūdams īpaši izvēlīgs attiecībā pret prāvām, ko skatīties. Piektā grāmata sākas ar to, ka Teo kopā ar savu klasi dodas ekskursijā uz Vašingtonu, kur puisis pārpildītajā metro starp visiem cilvēkiem samana nomaskējušos Pītu Dafiju. Šis vīrietis ir viens no meklētākajiem noziedzniekiem visā Amerikā, kurš pirmajā sērijas grāmatā tika apsūdzēts savas sievas slepkavībā, taču jau otrās grāmatas sākumā aizbēga no Teo dzimtās pilsētas - Stratenburgas.
Stāsta gaitā Dafijs, iesaistoties Federālajam izmeklēšanas birojam un, protams, ne bez Teo palīdzības, tiek nogādāts atpakaļ Stratenburgā, kur atsākas viņa tiesas prāva. Uzpeld jauni liecinieki, un līdz pat pēdējam brīdim nav skaidrs, kā viss beigsies, savukārt, kad viss patiešām šķietami ir beidzies, notiek kāds negaidīts pavērsiens, kas paver jaunas sižeta durvis un uzbur intrigu, kura liek man ar nepacietību gaidīt, kad latviski tiks izdotas pārējās sērijas daļas.
Pluss šai grāmatai noteikti ir tāds, ka, lai gan tā ir piektā sērijas grāmata, to var lasīt arī bez kādām priekšzināšanām par iepriekšējo grāmatu sižetiem, jo tās gaitā pakāpeniski tiek ļoti saprotami iebaroti visi iepriekšējie notikumi, tāpēc pirmās grāmatas nav obligāti nepieciešams izlasīt, lai gan tas protams ir vēlams, jo arī tās ir ļoti interesantas. Vēl man ļoti patika tas, ka ik pa brīdim grāmatā bija arī tādi kā atpūtas brīži no lielā stāsta, kuros Teo pilnīgi nesaistīti sniedza padomus saviem klasesbiedriem juridiskos jautājumos, iesaistījās dzīvnieku tiesas procesos vai bija uz randiņu saldējuma kafejnīcā.
Iesaku izlasīt šo un pārējās sērijas grāmatas gan bērniem un jauniešiem, kas ir grāmatas mērķauditorija, gan arī pieaugušajiem. Iespējams, tiem gan varētu būt interesantāk palasīt citus Grišama romānus, taču arī Teodora Būna sērija varētu šķist interesanta visiem vecumiem.