Gandrīz visu izrādes laiku tika lasīta grāmata, pēc kuras tā iestudēta. Tas bija pirmais, ko es pamanīju, un vēl joprojām neesmu sapratis, vai man tas patika vai nē. Laikam jau tas nebija pārāk slikti, jo lielākajā daļā gadījumu lasītais teksts diezgan labi sasaucās kopā ar visu pārējo notiekošo, lai gan dažbrīd šķita, ka bez tā lieliski varētu iztikt. Un tomēr jebkurā gadījumā kaut kā gribējās redzēt nedaudz vairāk režisora interpretācijas par stāsta tēmu. Izrādē notiekošais visai precīzi atbilda grāmatas sižetam, kas man patika, jo mūsdienu izrādēs un filmās tas ir liels retums. Pie plusiem, manuprāt, ieskaitāmas arī dekorācijas, kuras pamatā bija stilizētas, izgaismotas kastes. Tās tikai pierādīja, ka ne vienmēr nepieciešams visu attēlot reālistiski. Manuprāt, gan šī mode neveidot dekorācijas reālistiskas pēdējā laikā tiek piekopta ļoti bieži, iespējams, pat pārāk bieži, taču, vai šis minimālisms iederējās šajā izrādē, katram jāspriež pašam. Man liekas, ka bija tīri tā neko. Jauki bija arī skaņu efekti, kuri ļoti interesanti parādīja galvenā varoņa garastāvokļa svārstības.

Man ļoti patika arī milzīgās projekcijas, kuras varēja redzēt izrādes beigās un arī dažās citās epizodēs. Tās bija patiešām brīnišķīgas. Vienīgais, kas man nedaudz traucēja visā izrādē, bija tas, ka, tā kā es, lasot grāmatu, biju ļoti detalizēti savā galvā vizualizējis personāžus, man tie tā arī līdz galam nesasaucās kopā ar aktieriem, kuri tos atveidoja. Domājams, ka šāda problēma varētu būt tikai man vienīgajam. Visādi citādi izrāde bija patiešām jauka un baudāma, par spīti tam, ka es tajā ļoti maz saskatīju režisora minēto pamācošo daļu, kura palīdzētu izprast ar Aspergera sindromu un citām garīgām slimībām slimojošos cilvēkus. Iesaku šo izrādi apmeklēt ikvienam. Arī pašā teātrī varēja redzēt ļoti dažāda vecuma cilvēkus, kas tikai pierāda to, ka tā tik tiešām ir domāta pilnīgi visiem.

Vērtējums: 9/10

Šī izrāde man tika noreklamēta kā ļoti smieklīga, un, manuprāt, tā patiešām tāda arī bija, lai gan patiesībā, ja paskatās uz to citādi, iestudējumu varētu uztvert arī pagalam nopietni, jo, kā vēsta anotācija teātra mājaslapā un izrādes programmiņā, vecums tik tiešām ir mūsdienās visnemodernākā parādība. Savukārt, par vizuālo noformējumu runājot, kad skatuve pamazām tika izgaismota, elpa aizrāvās no visas šīs dekorāciju, rekvizītu un visādu nieciņu pārbagātības. Arī kostīmi ļoti atbilda personāžiem un viņu vecajām personībām.

Lai, nu, kā, tāda noteikta sižeta iestudējumam nemaz nebija, tam drīzāk bija, kā anotācija minēts, tēma. Un tēma bija pagalam interesanta, lai gan, no otras puses, jāsāk domāt par to, kā es izrādē neaizmigu, ja reiz varoņi tajā gandrīz nemaz nerunāja un notika tikai lēnīgas darbības. Laikam tāpēc, ka es vienkārši nevarēju saprast, kurā virzienā skatīties, jo visās skatuves malās notika savstarpēji pilnīgi nesaistīti notikumi. Īpaši interesants un komisks bija izrādes nobeigums, jo tajā tika rādīta «Panorāmas» tiešraide. Man gandrīz visu laiku nācās kratīties mēmos smieklos, jo viss notiekošais šķita tik jocīgi. Jā, varbūt ne pat smieklīgi, kā man tika sacīts, bet vienkārši jocīgi un tā nedaudz neizprotami. Izrādi noteikti iesaku apmeklēt ikvienam jaunietim, lai gan arī citiem nenāktu par ļaunu. Patiesībā mani pat pārsteidza tas, cik zālē daudz bija vecu cilvēku un cik maz jauniešu, jo, piemēram, es sajutos gluži kā mērķauditorija. Piebildīšu, ka izrāde notika nevis pašā Jaunā Rīgas teātra ēkā, bet gan Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, tā kā, dodoties uz šo izrādi, var arī pabūt tādā kā cita veida teātrī. Piemēram, lai nokļūtu zālē, no sākuma bija jāiet cauri tādam šauram gaitenītim, kurā bija izmētāti visādi kostīmi, parūkas un rekvizīti, kas radīja īstu aizskatuves noskaņu.

Vērtējums: 10/10

Vizmas Belševicas grāmatu «Bille» man vasarā bija jālasa obligātajā literatūrā, un, godīgi sakot, man tā ne pārāk patika. Taču izrāde, kura iestudēta pēc šīs grāmatas motīviem, man gan šķita diezgan laba. Iespējams, izrādē man labāk patika tas, ka darbība tajā risinājās spraigi un strauji, nevis vilkās šausmīgi lēni kā grāmatā. Nevarēja nogurt. Turklāt izrādē notikumi ļoti bieži tika atainoti uzjautrinoši, taču grāmata visā garumā šķita drūma un pelēka. Un, arī ja izrādē parādījās kāds no izteikti drūmajiem atgadījumiem, kuru uzjautrinoši gluži vienkārši nevar pasniegt, uzreiz pēc šīs epizodes beigām sāka skanēt jautra mūzika un dejas, kas gribot negribot lika pasmaidīt.

Dekorāciju nebija īpaši daudz, taču lielie vārti, kuri izskatījās kā vedam uz elli, gan bija iespaidīgi. Šajā iestudējumā epizodiski tika izmantoti arī daži interesanti rekvizīti. Piemēram, es vislabāk atceros lielo mazgājamo bļodu ar ūdeni. Pirmajās rindās sēdošie tika arī apšļakstīti. Kopumā man izrāde ļoti patika, jo es beidzot sapratu, par ko tad īsti tajā obligātās literatūras grāmatā gāja runa, turklāt es vēl nekad nebiju vērojis nevienu iestudējumu aktieru zālē jeb zālē, kurā aktieri darbojas skatītājiem pa vidu kā tādā arēnā. Kā arī, manuprāt, aktieriem ļoti piestāvēja viņu lomas. Iesaku apmeklēt visiem, kuru viedoklis par «Billi» nav bijis tas pats labākais, tāpat kā tas iepriekš bija man, un arī visiem pārējiem, jo izrāde varētu būt interesanta ikvienam.

Vērtējums: 9/10

Ļoti klasiska izrāde bērniem. Ne velti vienu gadu tā tika rādīta tieši 1. septembrī kā skolas gada sākuma izrāde. Taču, lai gan es sevi vairs īsti par bērnu nesauktu, man arī bija interesanti. Turklāt grāmatu par Tomu Sojeru es aizmetu prom, pat neizlasījis to līdz pusei. Laikam jau nepatika. Bet izrāde tik tiešām bija laba. Man īpaši patika atkal savā priekšā uz skatuves ieraudzīt interesantas un kustīgas dekorācijas un krāsainus un jautrus kostīmus. Iestudējumā arī bija vieglāk uztvert sižetu un stāsta jēgu, taču es līdz pat šim brīdim neesmu tā īsti sapratis, cik tad īsti varoņiem bija gadu.

Aktieri, manuprāt, ļoti meistarīgi atveidoja savus personāžus, un es biju spiests smaidīt, vērojot visus tos spilgtos, bērnišķīgos raksturus. Vēl man noteikti patika arī tas, ka, tāpat kā, šķiet, visās Dailes teātra bērnu izrādēs, kuras biju apmeklējis, izrādē bija kāds moments, kurā kaut kas lidoja pa gaisu. Šajos brīžos varēja pasmieties par dažām neveiklībām, piemēram, vētras laikā liegani gaisā pacēlušos telti. Protams, es nebiju pati galvenā mērķauditorija, tāpēc varbūt bija tādi brīži, kad mani neinteresēja tīri sižets, taču visādi citādi izrāde noteikti bija aizraujoša un interesanta. Laikam jau jāiesaka šo izrādi tieši pašiem mazākajiem teātra apmeklētājiem, kuri pat nelasa šo rakstu, taču droši vien būtu interesanti skatīties arī visiem pārējiem, jo stāsts par Tomu Sojeru nu jau, šķiet, pieskaitāms pie klasikas.

Vērtējums: 8/10

Pēdējā izrāde, ko pagājušajā gadā redzēju, lika man dažbrīd aiz smiekliem apraudāties un dažbrīd izbrīnīti lūkoties apkārt, nesaprotot, par ko smejas citi. Man bija ļoti jautri. Iespējams, par to parūpējās arī mana interesantā kompānija, ar kuru devos uz šo iestudējumu, taču arī pati izrāde bija ļoti raiba, interesanta un smieklīga. Bija nevis noteikta sižeta līnija, bet gan atsevišķi fragmenti no atsevišķiem cilvēku stāstiem. Manuprāt, katrs šajā izrādē starp šiem stāstiem un varoņiem varēja ieraudzīt sevi vai vismaz kādu savu paziņu. Jo tāpēc jau tā ir latviešu mīlestība. Pie šāda secinājuma es caur visām tām mēmajām un arī skaļajām smieklu lēkmēm nonācu.

Sākumā es iedomājos, ka nemaz neatceros, kādas bija dekorācijas, jo tās neievēroju, taču tagad sapratu, ka tomēr atminos. Tās bija pavisam neuzkrītošas, taču ļoti spilgti un patiesi atainoja to, kā Latvijā izskatās. Man ļoti, kā jau visās Jaunā Rīgas teātra izrādēs, patika aktierspēle. Vienmēr brīnos, kā var tik dabiski runāt smieklīgi, pats nesmejoties. Ļoti jocīgi... Visu noteikti vēl papildināja arī tas, ka varēja vērot, kā notiek skatuves darbi, pārmainot dekorācijas. Tas bija jauki. Aina beidzās, izdzisa gaismas, un pa skatuvi sāka šiverēties melni cilvēciņi. Turklāt nevarēja manīt, kā paiet visas četras izrādes stundas. Laikam tas pierāda, ka bija tiešām interesanti. Droši vien jāiesaka tiem, kas var tās četras stundas nosēdēt, un tiem, kas pēc mūžīgās nopietnās raudzīšanās uz dzīvi grib nedaudz izsmieties. Skatoties šo izrādi, to noteikti varēs izdarīt. Daudz izsmieties.

Vērtējums: 10/10